Tu esi dāvana

Klāt atkal steidzīgais pirms Ziemassvētku laiks. Un ik pa brīdim jāaizdomājas – vai šis ir laiks lieliem tēriņiem, steigai, stresam jeb šis ir laiks brīnumiem, kopā būšanai un priekam. Protams, protams – mēs visi zinām, ka pašas lielākās dāvanas nav iespējams nopirkt – veselību, bērnus, mīlestību. Brīnumainās dzīves dāvanas nepārdod ne lielā, ne mazā veikalā. Kaut brīžiem tās šķiet tik pašsaprotamas, tomēr tā tas nebūt nav. Visbiežāk gan šīs atskārsmes pie mums atnāk skumjos brīžos – kad esam šķirti no saviem mīļajiem, ja saslimstam vai notiek kādas lielas traģēdijas. Bet šoreiz nedaudz par ko citu. Šogad, pirmā Adventa gaidās, aizdomājos par to, ka katrs no mums arī ir dāvana. Dāvana savai ģimenei, tuvajiem, mīļajiem cilvēkiem, draugiem, radiem un kolēģiem. Mēs katrs esam īpaši, svarīgi un nozīmīgi kādam uz šīs pasaules. Un tieši tādēļ, mums ir jārūpējās ne tikai par citiem, bet arī par sevi. Ja mūsu acis mirdz, lūpās rotājas smaids, mēs esam veseli, apmierināti ar dzīvi un enerģijas pilni – varam sniegt prieku apkārtējiem. Bet ja mūsu acis ir apdzisušas, saspringta grimase un cīņas vai ciešanu pilna dzīves pozīcija, prieka no šādas dāvanas nav ne pašam ne citiem. Tādēļ gribu visiem novēlēt, lai šajā Ziemassvētku gaidīšanas laikā, mēs vairāk veltītu laika sev, notikumiem, kas mūs iepriecina, uzlādē un dara laimīgus. Mazāk iespringtu par nemitīgo darāmo darbu sarakstu, kas jāpaspēj līdz 24.12. Tad svētku vakarā, paguruši atkristu krēslā un priecātos, ka šis trakais maratons nu ir galā. Varbūt vismaz pamēģinam? Kad rakstīšu vēstuli Ziemassvētku vecītim, lūgšu, lai līdz Ziemassvētkiem mēs kļūtu par laimīgām, skaistām un prieku nesošām dāvanām viens otram!

Autors Kristīna Sprūdža