Ar baltu sniegu un saltu vēju ir atnācis decembris un Ziemassvētku jeb ziemas saulgriežu laiks.
Laiks, kad kristieši gaida sava Pestītāja dzimšanu – gaida atnākam to, kurš mīlēs, piedos, vedīs pa izaugsmes ceļu un atpestīs no visa ļauna.
Saulgriežu svinētāji godina dabas ritmu, piesaista svētību un aizdzen prom dažādus ļaunos garus, un gaida labklājību un veiksmi.
Katrs no mums ir savās attiecībās ir ar reliģiju, Dievu un dabu, tomēr Ziemassvētkus svin visi. Svin arī tie, kas paliek pie sava un nedara tā, kā citi.
Gudri cilvēki iesaka šajā laikā izvērtēt aizvadīto gadu, nospraust jaunus mērķus un kalt plānus nākošajam gadam. Tas patiešām ir pareizi un svētīgi saprast, kut tu esi un kurp virzies.
Tomēr šis laiks ienes savas korekcijas. Tas ir laiks, kad mēs tiekam ierauti pārdošanas, pirkšanas, plānošanas, organizēšanas un skriešanas virpulī. Kādam tas ir neliels virpulis, kāds nonāk taifūna varā un tikai janvārī pamazāk sāk atgriezties pie sava ritma un realitātes.
Daudzi no mums virpuļo – lai iepriecinātu savus mīļos, un tas ir tik saprotami un skaisti. Iepriecinošas dāvanas, mirdzošas acis, pašapziņa – ka man tas ir izdevies, svētku sajūta un gardi cienasti – to var redzēt, sataustīt un sajust. Kā būs pēc tam – būs labi – ja mēs rūpēsimies par to.
Virpuļojot, mīļie darba rūķi, atcerieties par sevi un atrodiet kādu brīdi un veidu, kā ievilkt elpu un palutināt pašiem sevi.
Krīt pārslas, kavēdamās logā…
Ir atkal Ziemassvētku laiks
Un brīnums, sajūtos kā senāk,
Es sajūtos kā bērnībā…
Balts galdauts, svaigas maizes garša,
Balts miers aiz mana loga zied.
Un miers, kāds sirdī tikai bērnam,
Miers bērna sirdī klusi dzied…
Vēlot visiem skaistu Adventes un Ziemassvētku laiku – piedzīvot tādu prieku un ticību brīnumiem kā bērnībā.
Martas Eglītes mamma Skaidrīte
Laiks, kad kristieši gaida sava Pestītāja dzimšanu – kā kurš – pēc Gregora vai Jūlija kalendāra. Tomēr gaida, atnākam to kurš mīlēs, piedos, vedīs pa izaugsmes ceļu un atpestīs no visa ļauna.