Mācību procesa nodrošināšana

 Mācību procesa nodrošināšana VISC_Skola2030_Vadlinijas-attalinatam-macibam

 Ieteikumi skolotājiem, plānojot un īstenojot attālinātas mācības

 MĀCĪBU PROCESA NODROŠINĀŠANA

Turpmāk doti ieteikumi skolām, skolotājiem un vecākiem sekmīga mācību procesa plānošanai un īstenošanai

attālināti ārkārtas situācijā.

Tālākus papildinājumus un ieteikumus skatīt: www.visc.gov.lv , www.skola2030.lv.

Izglītības iestādi slēdz uz laiku. Skolu neapmeklē visi skolēni.

Pedagogi atbilstoši mācību priekšmetu programmai izstrādā apguves plānu konkrētai klasei, lai skolēni patstāvīgi

apgūtu mācību vielu. Pedagogi strādā (klātienē vai attālināti), nodrošinot mācību procesu. Īpaša uzmanība

pievēršama bērnu drošības jautājumiem.

Pirmsskolas izglītības iestādē (5-6 gadus veciem bērniem)

Izveido regulāras saziņas iespējas ar vecākiem – kā skolotājs nodos ziņu un kā vecāki informēs skolotāju par

bērna mācībām:

  • e-pasts,
  • whats app grupa,
  • konkrēts laiks, kad var sazvanīties vai paņemt materiālus no bērnudārza.

Sagatavo ieteikumus vecākiem, kā organizēt telpu un laiku mācībām mājās.

Sagatavo nedēļas plānu ar ieteicamiem uzdevumiem / rotaļdarbībām, kopīgas darbošanās iespējām, kurus bērni

kopā ar vecākiem var pildīt tad, kad viņiem ir laiks.

Sagatavo nepieciešamo materiālu sarakstu no jau mājās esošajiem, saites uz video, attēliem, receptēm u. tml.

Sagatavo ieteikumus / komentārus par vēlamajām darbībām un to, kā izmantot ierastās ikdienas darbības (piemēram,

ēdienreizes, veļas mazgāšana, mājas uzkopšana) mācībām.

Sākumskolā: 1.–6. klasē

Izmantojot saziņas platformu, nodrošina mācību programmas īstenošanu attālināti. Atbilstoši izstrādātajam

plānam saziņas platformā informē skolēnus un viņu vecākus par uzdoto, ievieto saites uz mācību materiāliem,

kas jāapgūst patstāvīgi. Izstrādā konsultāciju grafiku atgriezeniskās saites nodrošināšanai attālināti. Skolēns

patstāvīgi vai ar vecāku starpniecību iesūta sagatavotos mājas darbus, izmantojot saziņas platformu. Skolotājs

var izmantot tiešsaistes rīkus, piemēram, uzdevumi.lv, soma.lv, Youtube u. c. attālinātai mācību procesa nodrošināšanai.

Gadījumos, ja skolēnam nav pieejama saziņa platforma, skolotājs pa telefonu informē skolēnu un viņa vecākus

un vienojas par darbu iesniegšanas kārtību un atgriezeniskās saites nodrošināšanu.

Skolēna snieguma vērtēšanā uzsvars ir uz formatīvo vērtēšanu; noslēguma vērtēšanu ar atzīmi skolotāji veic,

atsākoties klātienes mācībām.

7.–12. klasē

Izmantojot saziņas platformu, nodrošina mācību programmas īstenošanu attālināti. Atbilstoši izstrādātajam

plānam saziņas platformā informē skolēnus un viņu vecākus par uzdoto, ievieto saites uz mācību materiāliem,

kas jāapgūst patstāvīgi. Izstrādā konsultāciju grafiku atgriezeniskās saites nodrošināšanai attālināti. Skolotājs

iesūta sagatavotos mājas darbus, izmantojot saziņas platformu. Izglītības iestāde var izvēlēties skolēniem uzdot

patstāvīgi veikt projekta darbu.

Gadījumos, ja skolēnam nav pieejama saziņas platforma, skolotājs telefoniski informē skolēnu un viņa vecākus

un vienojas par darbu iesniegšanas kārtību un atgriezeniskās saites nodrošināšanu.

Skolēna snieguma vērtēšanā uzsvars ir uz formatīvo vērtēšanu; noslēguma vērtēšanu ar atzīmi skolotāji veic,

atsākoties klātienes mācībām.

4

MĀCĪBU DARBA ORGANIZĀCIJA.

IETEIKUMI SKOLU VADĪBAI.

Izvirziet attālināto mācību prioritātes

savā skolā ārkārtas situācijas laikam.

Atcerieties, ka pašlaik nodrošinām attālinātas mācības īstermiņā visiem skolēniem un visās skolās ar ļoti īsu

sagatavošanās periodu ārkārtas situācijas laikam. Pārdomājiet un rosiniet skolotājus izvērtēt, vai ir mērķtiecīgi

turpināt mācību programmas apguvi, kā līdz šim plānots, vai tomēr jaunajā situācijā nepieciešams šo plānu

pārskatīt. Izvērtējiet skolēnu līdz šim apgūtās zināšanas un prasmes, atlikušos mācību gada tematus, pieejamos

mācību resursus un skolēnu gatavību attālinātām mācībām un pieņemiet lēmumu, kam prioritāri īstermiņā

veltīsiet uzmanību – jaunu zināšanu un prasmju mācīšanai vai jau uzsākto nostiprināšanai, tematu turpināšanai.

Plānojiet mazāka apjoma mācību satura apguvi nekā tas ierasts klātienes mācībās, jaunākajās klasēs samazinot

apgūstamā satura apjomu līdz pat 50 %, vecākajās klasēs – vismaz par 10 % vai vairāk. Vienas klases skolotājiem

rosiniet vienoties par mazāku skaitu patiesi būtisku tematu, kuriem jāvelta nedalīta uzmanība. Veidojiet

vienu, starp skolotājiem saskaņotu, mācību plānu skolēnam katrai nedēļai.

Attālināta mācīšanās nenozīmē klātienes stundu / nodarbību tiešsaistes pārraidi, liekot skolēniem un skolotājiem

ilgstoši vienlaikus pavadīt laiku pie datora, kā arī veikt uzdevumus tikai digitālā formātā. Svarīgi, lai skolēniem

būtu skaidri norādījumi, kas un kā ir darāms, piekļuve kvalitatīvam saturam un nepieciešamajiem mācību

materiāliem šo uzdevumu veikšanai un atgriezeniskā saite par viņu sniegumu un to, kas darāms, lai to uzlabotu.

Katrā skolā šo mācīšanās funkciju veikšanai pēc iespējas jāizvēlas skolotājiem un skolēniem jau pazīstami vai

viegli apgūstami rīki, maksimāli izmantojot jau pieejamus mācību līdzekļus – mācību grāmatas, digitālo materiālu

krātuves, TV raidījumus u. tml., neveidojot liela apjoma jaunus materiālus.

Attālinātas mācības ir piemērots brīdis, lai attīstītu skolēnu digitālo pratību, tādēļ liela loma šajā brīdī ir tieši

informātikas / datorikas skolotājiem, kas var informēt citus skolas skolotājus par to, ko skolēni jau ir apguvuši

katrā klasē, kādus rīkus, to skaitā tiešsaistes rīkus, spēj izmantot. Ja ir pieejamas atgādnes par šo rīku lietošanu,

tās var atkārtoti nosūtīt skolēniem, kā arī skolotājiem. Informātikas / datorikas skolotājiem iesakām atbalstīt

skolēnus un skolotājus, bet neuzdot papildu uzdevumus skolēniem, kas nav saistīti ar citu mācību priekšmetu

apguvi.

Pieņemiet lēmumu par vienotu skolas saziņas

un mācību platformu attālinātu mācību laikā.

Attālinātu mācību īstenošanai pastāv daudzveidīgi tehnoloģiskie rīki un iespējas, taču vispirms jāizšķiras par risinājumu

/ sistēmu, kuru izmantosiet kā bāzes platformu saziņai un mācībām un kāda izskatīsies virtuālā skola – kādā

veidā sazināsieties ar skolēniem un viņu vecākiem, kā skolēni zinās, kas viņiem jādara, kā viņi piekļūs nepieciešamajiem

mācību līdzekļiem.

Ierasto skolvadības sistēmu – e-klases vai Mykoob – e-pasts visdrīzāk būs veids, lai regulāri iesaistītās puses

informētu par to, kā notiks mācības. Saziņai ar jaunāko klašu skolēniem, kuriem vēl nav savu e-pastu, izmantojiet

esošo klasvadības sistēmu. Mācību procesa vienotai un efektīvai organizēšanai ieteicams izmantot kādu

no integrētajiem risinājumiem, ko piedāvā tādas mācību platformas kā, piemēram, Moodle, Google Classroom,

Microsoft Office 365 TEAMS, vai papildināt esošos skolvadības rīkus ar papildu iespējām, piemēram, veidojot

katras klases mācību plānu Google dokumentā un izmantojot dažādus papildu rīkus tiešsaistes saziņai.

Ja kādam skolēnam ir ierobežota piekļuve informācijas un mācību materiālu saņemšanai un izmantošanai ar interneta

palīdzību, risinājums ir drukātu materiālu un mācību līdzekļu komplektu sagatavošana, to skaitā izmantojot skolas

bibliotēkā pieejamos resursus, arī spēles un mākslas piederumus jaunākajām klasēm, kuras vecāki var saņemt skolā.

Ikdienas saziņu ar šiem skolēniem iespējams nodrošināt pa tālruni, dienas sākumā vienojoties par darāmo.

5

Svarīgi turpināt uzturēt saprotamu un regulāru saziņu ar vecākiem. Vecākiem jāzina, kā praktiski notiks mācības,

kas tiek sagaidīts no skolēniem un kādu atbalstu vecāki vislabāk var sniegt saviem bērniem.

1., 2. un 3. pielikumā doti trīs skolu piemēri viņu plānotajai pieejai attālināta mācību procesa nodrošināšanai.

Tie arī ir piemēri saziņai ar skolotājiem un vecākiem.

Izmantojiet vienotu rīku komplektu mācību procesā visā skolā.

Īstenojot attālinātas mācības, svarīgi, lai skolēniem būtu precīzi un saprotami norādījumi, kas un kā ir darāms,

piekļuve nepieciešamajiem mācību materiāliem šo uzdevumu veikšanai un atgriezeniskā saite par viņu sniegumu

un to, kas darāms, lai to uzlabotu, pieeja skolotājam jautājumu un neskaidrību gadījumā.

Šo funkciju veikšanai katras skolas līmenī iekšēji vajadzētu vienoties, kādus rīkus skolotāji galvenokārt izmantos

darbā ar skolēniem dažādos mācību priekšmetos, lai nebūtu tā, ka katrā priekšmetā skolēniem paveiktais ir

jāiesūta citā vidē. Piemēram, ja darbu iesūtīšanai tiek izmantota e-klase, tad visi to dara tādā veidā, ja refleksijai

stundu nobeigumā tiek izmantots padlet.com, tad tādam mērķim to izmanto lielākajā daļā priekšmetu, lai skolotāji

apgūtu un skolēni pierastu strādāt ar šiem rīkiem.

Ja skolotāji, savstarpēji nevienojoties, izvēlēsies izmantot daudzus un dažādus rīkus, tad skolēniem būs jāpavada

laiks, apgūstot katru rīku, nevis mācību saturu. Turpretī, ja skolotāji vienosies, skolēniem būs vairāk laika

produktīvām mācībām un skolotāji varēs labāk ieviest rīkus, cits citam to palīdzot. Ieteicamie kritēriji rīku izvēlei,

piemēram:

  • operatīvai saziņai un uzdevumu izplatīšanai – e-klase vai Mykoob;
  • mācību saturam – soma.lv, uzdevumi.lv vai citi skolā iepriekš izmantoti resursi;
  • interaktīvām mācībām, tiešsaistes nodarbībām un ierakstu veidošanai un izplatīšanai – MS Teams vai

Cisco Webex;

  • interaktīvām virtuālām nodarbībām – Minecraft.

Plānojiet mācību dienu un nedēļu no skolēnu perspektīvas.

Kopīgi skolā pieņemiet lēmumu, vai mēģināsiet ievērot līdzšinējo stundu sarakstu, vai tomēr skolēnu mācību

diena un nedēļa izskatīsies atšķirīgi. Piemēram, sākumskolā katru dienu rīta cēlienā ietverot valodu un matemātikas

nodarbības, bet dienas otrajā pusē – pārējos priekšmetus, veidojot lielākus laika blokus katram priekšmetam,

lai skolēnam nevajadzētu pārāk bieži pārslēgt uzmanību. Jaunāko klašu skolēniem nepieciešams lielāks

atbalsts patstāvīgam darbam, tādēļ mācību uzdevumi un dienas ritms jāplāno īsākam laika posmam – katrai

dienai, taču vecāko klašu skolēniem var izmantot nedēļu vai divu nedēļu periodus, lai izšķirtos par termiņiem

mācību uzdevumu veikšanai, regulāriem saziņas laikiem ar skolotāju u. tml., katru dienu veltot 2 līdz 4 mācību

priekšmetu blokiem.

Izvairieties no nepieciešamības skolēniem noteiktā laikā izmantot tiešsaistes video konferences vai citus risinājumus,

kur viņiem nepieciešama piekļuve tehnoloģijām konkrētā laikā, piemēram, katru dienu uzsākot ar īsu 10

minūšu video konferenci, 30 minūšu tiešsaistes sarunu ar visu klasi divreiz nedēļā pirmdienas un piektdienas

pēcpusdienā, video vai tālruņa saruna ar katru skolēnu reizi nedēļā, brīvprātīgs tiešsaistes “starpbrīdis” visai

klasei.

Jaunāko klašu skolēniem var piedāvāt stundu sarakstu, kur katra jauna nodarbība sākas, piemēram, apaļā stundā,

atļaujot laiku pārtraukumiem un darba pabeigšanai, vecāko klašu skolēniem veicamo uzdevumu sarakstu

vienotā plānā (ne atsevišķi katram mācību priekšmetam) nedēļas vai divu nedēļu nogrieznim, līdzsvarojot uzdevumu

veikšanas termiņus starp dažādiem mācību priekšmetiem.

6

Izvēloties risinājumus, rēķinieties ar atšķirīgām

skolēnu iespējām tehnoloģiju izmantošanai.

Ja skolēnam ir ierobežota piekļuve internetam vai ierīcēm, tad nepieciešams lielāks atbalsts no šī skolēna vecākiem,

kuriem ir pieeja skolēna skolvadības profilam. Šādā gadījumā vecāki ir tie, kas seko līdzi, lai skolēns zinātu,

kāds ir nedēļas aktivitāšu grafiks, iesniedzamie darbi un saziņas iespējas ar skolotājiem.

Reizēm vienā ģimenē ir vairāki skolēni, kam mācību laika grafiki var sakrist. Tieši tāpēc ir svarīgi saprast, ka

attālinātas mācības netiek organizētas kā ilgstošs laiks pie ekrāna. Ierīce nepieciešama, lai skolēni uzzinātu

darāmo un sazinātos ar citiem. Šādā gadījumā vienas ģimenes skolēniem pašiem vai ar pieaugušo palīdzību

jāvienojas par ierīču izmantošanas optimālu laika grafiku. Tieši tāpēc būtu svarīgi ieviest regularitāti vienlaikus

ar lielāku elastību, kur darba uzdevums ar skaidru sasniedzamo rezultātu tiek komunicēts ilgākām laikam, ļaujot

skolēniem, īpaši vidusskolas posmā, plānot savu mācību darbu.

Ja skolēniem nav datora vai ir ierobežotas interneta pieslēguma iespējas, skola var veidot drukātus mācību

līdzekļu komplektus, kurus kopā ar grāmatām no skolas bibliotēkas un citiem mācību resursiem vecāki var paņemt

no skolas vai tos var piegādāt mājās līdzīgā veidā, kā pašvaldībā ik dienu uz skolu tiek pārvadāti skolēni.

Skolas dibinātājs var abonēt rūterus, uz laiku nodrošināt ar skolas datoriem individuālus skolēnus, kuriem tas

nepieciešams. Ļoti svarīga loma šādās situācijās ir sadarbībai ar pašvaldības sociālajiem dienestiem, lai apzinātu

šādas situācijas un meklētu tiem risinājumus.

Nodrošiniet skolotājiem un skolēniem tehnisko

atbalstu tehnoloģiju izmantošanā.

Pārliecinieties, ka skolā un pašvaldībā ir pieejams tehniskais atbalsts skolotājiem attālinātā mācību procesa

nodrošināšanai. Apziniet,

  • kur skolotāji var vērsties jautājumu vai problēmu gadījumā ik dienu, tostarp ārpus ierastā skolas darba

laika;

  • vai skolotāju datoros ir instalēta TeamViewer lietotne tehnisku problēmu risināšanai attālināti;
  • vai viņiem ir nepieciešamās lietotnes un aprīkojums;
  • vai skolotājiem ir iespējas instalēt mācību procesa nodrošināšanai nepieciešamās lietotnes (piemēram,

Skype), kas daudzviet drošības apsvērumu dēļ atļauts vienīgi sistēmu administratoriem;

  • vai un kā tiks segtas papildu izmaksas, kas skolotājiem var rasties, ilgstoši nodrošinot attālinātas

mācības – tālruņu rēķini, datu plāni u. tml.

Nodrošiniet pastāvīgu un precīzu saziņu ar vecākiem.

Regulāri un biežāk nekā klātienes mācību gadījumā informējiet vecākus par to, kā skola organizēs mācības, kas

skolēniem būs jādara, kādā veidā, kādā grafikā, kā viņi var atbalstīt savu bērnu mācīšanos. Dariet vecākiem

zināmu, kādas ir nedēļas aktualitātes, un aiciniet pēc iespējas sekot līdzi sava bērna attālinātajām mācībām.

Atcerieties par ārkārtas situāciju

un ieklausieties skolēnu vajadzībās.

Piedāvājiet reālistiskus darbu paveikšanas termiņus un elastību laika grafikā, kad skolēniem tie jāpaveic. Piedāvājiet

nestrukturētu laiku mācību dienas vai mācību nedēļas noslēgumā, kad skolēni var strādāt pie nepabeigtajiem

darbiem, atkārtošanas u. tml.

Piedāvājiet skolēniem un palīdziet ieplānot laiku regulārām pauzēm un fiziskai aktivitātei katru dienu.

Samaziniet līdz minimumam / izvairies no tiešsaistes (vienlaikus) mācību elementu iekļaušanas mācību plānā,

kad visiem skolēniem jāatrodas vienā laikā pie ekrāna.

Vienojieties par veidu,

  • kā sekosiet līdzi katra skolēna iesaistei / klātesamībai mācībās un psiholoģiskajai labklājībai;
  • kā sekosiet līdzi katru dienu un nedēļu skolēna līdzdalībai mācībās;

7

  • kā iegūsiet atgriezenisko saiti par to, vai viņam ir nepieciešamie resursi, piemēram, piekļuve ierīcei un

interneta pieslēgumam mācību uzdevumu izpildei;

  • vai viņš saņem nepieciešamo atbalstu mājās no vecākiem;
  • kā viņš kopumā jūtas mācību procesā.

Pārdomājiet veidus, kā skolēni jaunajā mācīšanās situācijā uzturēs attiecības ar saviem vienaudžiem katras

klases ietvaros.

Skolēnu mājas apstākļi var būt ļoti atšķirīgi – vieniem varbūt jādala savas digitālās ierīces ar citiem ģimenes

locekļiem, citiem jāpalīdz pieskatīt jaunākos brāļus vai māsas, jāveic kādi neparedzēti mājas darbi.

Neredzot skolēnus klātienē, grūtāk pamanīt viņu noskaņojumu, ilgstošu prombūtni, iesaisti vai neiesaistīšanos

mācībās, veidot savstarpēji atbalstošas attiecības klasesbiedru / vienaudžu starpā.

 

Rūpējieties par skolotāju psiholoģisko

labklājību un organizējiet pieredzes apmaiņu.

Piedāvājiet skolotājiem ieteikumus, kā labāk organizēt savu darbu, kā izvairīties no pārslodzes un veltīt pietiekamu

laiku atpūtai. Vienojieties par veidiem, kā ikdienā sekosiet līdzi katra skolotāja psiholoģiskajai labklājībai,

izveidojot virtuālās atbalsta grupas, regulāri viņiem piezvanot vai citādi. Pārdomājiet, kā notiks pieredzes apmaiņa

skolotāju vidū par labāko pieredzi ikdienā attālināto mācību īstenošanā.

8

IETEIKUMI SKOLOTĀJIEM, PLĀNOJOT

UN ĪSTENOJOT ATTĀLINĀTAS MĀCĪBAS

Nemēģiniet tieši pārnest klātienes mācību norisi.

Pievērsiet galveno uzmanību veidam, kā vislabāk attālināti nodrošināt galvenās mācīšanās funkcijas – skaidri

norādījumi skolēnam par to, kas ir sasniedzamais rezultāts un kas viņam jāiemācās, kādi uzdevumi jāveic, kādi

mācību materiāli nepieciešami, kā viņš saņems atgriezenisko saiti par savu sniegumu un kas darāms, lai to uzlabotu.

Lielam vairākumam skolas mācību uzdevumu, īpaši jaunākajās klasēs, nevajag drukātu vai digitālu materiālu vai

ilgstošu piekļuvi ekrānam. Skolēni var izmantot klučus, kartonu, veikt dažādus novērojumus, īstenot vienkāršus

mākslinieciskās jaunrades darbus, izmantojot papīru, krāsas, dažādu materiālu pārpalikumus.

Svarīgākais ir domāt nevis par rīkiem un interneta jaudu skolotāja tiešsaistes lekciju pārraidei, bet gan par to,

kādus rīkus un platformas ir iespējams izmantot, lai skolēniem būtu iespēja uzdot savus jautājumus, saņemt

atbildes un iegūt atgriezenisko saiti par savu virzību uz rezultātu, piemēram, noteiktā laikā skolotājs var būt

pieejams tiešsaistes režīmā, lai skolēni varētu pieslēgties un uzdot savus jautājumus par mācību saturu.

Izmantojiet attālināto mācību iespējas un dažādu tehnoloģisko rīku priekšrocības, piemēram, lai dotu skolēniem

iespējas vairāk iedziļināties, pētīt tematus, kas viņus interesē, piedāvājiet tehnoloģisko rīku iespējas individuāli

vingrināties, lai nostiprinātu vienkāršas prasmes, piemēram, aritmētiskas darbības, pirkstu veiklību datora klaviatūras

apguvē u. tml.

Piedāvājiet skolēniem laika / darbu plānošanas atbalstu.

Piedāvājiet skolēnam plānu, kas viņam jādara katru dienu un katru nedēļu, kā viņam organizēt savu mācīšanās

laiku, tostarp iezīmējot brīžus, kad viņam jāpiedalās kādos tiešsaistes notikumos, kad ir pieejamas konsultācijas

  1. tml. Izveidojiet par visiem mācību priekšmetiem vienotu skolēna plānu. Jaunākiem skolēniem var piedāvāt laika

grafiku, norādot, kas viņiem jādara konkrētā laikā, vecākiem skolēniem paveicamo darbu saraksts, starprezultātu

termiņi apjomīgiem darbiem varētu būt pietiekami.

Palīdziet skolēniem veidot ieradumu sekot šiem plāniem, piedāvājot atgādnes, kurās atzīmēt paveiktos darbus,

ieviešot nelielus pašpārbaudes uzdevumus ar automatizētu atgriezenisko saiti, daudzveidīgus veidus, kā skolēni

var demonstrēt paveikto, piemēram, publicējot sava darba fotogrāfijas uz kopīga “ziņojuma dēļa” (piemēram,

padlet.com), kas ļauj skolotājam dabiski sekot līdzi skolēnu darba gaitai.

Ieviesiet regulāru visu darbu izpildes un nodošanas grafiku, lai skolēniem veidotos nedēļas ritms un viņiem būtu

vieglāk sekot līdzi darbu izpildei un plānot savu laiku.

Būtiski, lai, uzsākot mācības tiešsaistē, skolotājs skolēnus mērķtiecīgi ievadītu šādā mācīšanās veidā. Piemēram,

kopīgi ar skolēniem atbildot uz jautājumiem: kāpēc mācāmies šādi, kādi ir ieguvumi un riski, kādi ir labākie

pasaules piemēri, kur jau esam tiešsaistē kaut ko apguvuši, iespējams, daudz nedomājot, ka tobrīd mācāmies?

Būtiski ir aktualizēt skolēnu esošās prasmes, tiešsaistē apgūstot ko jaunu. Tādā veidā var skolēnus laikus motivēt

tiešsaistes mācības uztvert nopietni un no tām iegūt maksimāli daudz. Iespējamie piemēri, kā skolēni jau

tagad ir mācījušies tiešsaistē: YouTube Tutorials, intuitīvi klikšķinot un tādējādi atklājot, kā kaut kas darbojas,

lasot, skatoties video, čatojot ar draugiem par kādu neskaidru jautājumu, līdz tas tiek noskaidrots, videospēlēs.

Iedibiniet attālināto mācību kārtības noteikumus.

Uzsākot attālinātās mācības, veltiet laiku, lai iepazīstinātu skolēnus ar plānotajiem saziņas un mācību rīkiem,

atgādiniet un vienojieties par uzvedības, saziņas etiķetes, droša interneta izmantošanas noteikumiem un sekām

9

Iekļaujiet regulārus interaktivitātes elementus

skolēnu mācību motivācijas uzturēšanai.

Atkarībā no skolēnu vecuma katru dienu vai vairākas reizes nedēļā ieplānojiet iespējas skolēnam komunicēt ar

skolotāju, saviem vienaudžiem, piemēram, veicot vingrinājumus ar savstarpējas sacensības elementiem, pāros

vai mazās grupās strādājot pie uzdevumu risinājumiem, savstarpēji izvērtējot cits cita darbu un sniedzot atgriezenisko

saiti, vizuāli prezentējot sava darba rezultātus citiem u. tml.

Iekļaujiet daudzveidīgas mācīšanās aktivitātes skolēna mācību dienā un nedēļā, variējiet veidus, kā skolēns saņems

jauno informāciju un atgriezenisko saiti: teksts, video, audio. Saskaņojot ar kolēģiem, pārliecinieties par

skolēniem piedāvāto uzdevumu daudzveidību, lai skolēnam neveidojas diena, kad visu laiku ir kaut kas jālasa un

jāatbild uz slēgta tipa jautājumiem elektroniskos testos.

Piedāvājiet veidus, kā skolēns var uzdot skolotājam un / vai vienaudžiem jautājumus, saņemt atgriezenisko saiti.

Atcerieties, ka mācīšanās attālināti nav tikai tekstu lasīšana vai video skatīšanās un uzdevumu pildīšana datorā.

Skolēni var veikt daudzveidīgus uzdevumus citādos veidos. Tas īpaši svarīgi jaunākā vecuma skolēniem, piemēram,

uzbūvēt māju no segām, izspēlēt vai izveidot galda spēli, izgatavot anekdošu krājumu, iestudēt deju vai

sacerēt dziesmu, nofotografēt desmit dzīvas būtnes, iemācīties kādu burvju triku, uzbūvēt visaugstāko torni,

izveidot šķēršļu joslu.

Plānojiet un īstenojiet vērtēšanu mācīšanās atbalstam.

Attālināto mācību laikā vērtēšana kļūst īpaši svarīga, lai nodrošinātu atgriezenisko saiti skolēnam par viņa sniegumu

(formatīvā vērtēšana), piemēram, visai klasei vai atsevišķām klašu grupām, komentāru veidā vai dažādu

uzdevumu veidā. Papildus ir svarīgi domāt par iespēju nodrošināt konkrētu laiku tiešsaistes konsultācijai ar

iespēju pieslēgties individuāli tiem skolēniem, kuriem ir papildu jautājumi, nepieciešami skolotāja precizējumi,

komentārs vai uzmundrinājums.

Organizējot attālināto mācību procesu, lai nodrošinātu iespēju citiem kolēģiem, klases audzinātajiem, vecākiem

un administrācijai iespēju sekot līdzi skolēnu izpildītiem uzdevumiem, ir ieteicams izmantot vērtējumus

“ieskaitīts”, “neieskaitīts” vai “nav vērtējuma”. Summatīvos vērtēšanas darbus, kurus vērtē 10 ballu skalā, ir

ieteicams plānot klātienes mācību procesā, tā nodrošinot objektīvus apstākļus un vienlīdzīgas atbalsta iespējas

no skolotāja puses.

Plānojot vērtēšanu, ir iespējams piedāvāt digitālos rīkus, lai vērtētu ne tikai uzdevumus ar atvērtajām atbildēm,

bet arī lai izmantotu konceptuālo karšu veidošanas, e-portfolio iespējas u. c.

Jaunākā skolas vecuma bērniem piedāvājiet

vairāk struktūras un uzsveriet prasmju nostiprināšanu.

Īstenojot attālinātās mācības, sākumskolā vislabāk galveno uzmanību pievērst jau apgūtā mācību satura nostiprināšanai,

to ietverot pārsvarā praktiskos un radošos darbos. Piedāvājot jaunas prasmes apguvi, precīzi un secīgi jādod

norādījumi tās apguvei, bērnam saprotams sasniedzamais rezultāts, kritēriji, pēc kuriem vērtēt prasmes apguvi.

Svarīgi vienoties ar vecākiem par saziņas iespējām tiešsaistē. Saziņa tiešsaistē būtu vēlama vismaz 3 reizes

nedēļā, bet katra bērna atbalstam tā var būt katru dienu skolotāja darba laikā arī e-pasta sarakstē, saziņā pa

to neievērošanas gadījumā. Vislabāk, ja visa skola ir vienojusies par to, kādi šie noteikumi būs.

Rēķinieties ar skolēnu stresu, atrodoties jaunā, neierastā situācijā. Katram tas var izpausties atšķirīgi. Var būt

skolēni, kuri to izpaudīs ar sev raksturīgo humora izjūtu un mēģinās sabotēt savu vai klasesbiedra darbu vai arī

virtuālajā vietnē iesniegs darbu ar izdomātu vārdu. To var novērst, kopīgi izstrādājot virtuālās vides kārtības

noteikumus.

10

Izvērtējiet reālistiski savas iespējas.

Nevienam skolotājam nav bijusi iespēja pilnībā sagatavoties tik straujai pārejai uz pilnībā attālinātām mācībām

visās klasēs un mācību priekšmetos. Tādēļ svarīgi stratēģiski izmantot ierobežoto laika resursu.

Maksimāli izmantojiet jau esošus mācību līdzekļus attālināto mācību īstenošanai, īstermiņā izvairoties no jaunu

skaidrojumu, lekciju, informatīvu tekstu veidošanas. Mācību procesā lietojiet pieejamos resursus, piemēram,

animācijas, dokumentālās un mākslas filmas, populārzinātniskos raidījumus, pasaules muzeju digitālās kolekcijas,

izglītojošus podkāstus, radioteātra ierakstu arhīvu u. tml., kurus izmantojot, iespējams nodrošināt skolēniem

pievilcīgu un bagātīgu attālinātu mācību procesu, piedāvājot jautājumus un strukturētus uzdevumus

padziļinātas izpratnes veidošanai un prasmju attīstībai.

Īsas tiešsaistes vai ierakstītas skolotāja uzrunas izmantojamas mācīšanās virzīšanai – mācīšanās aktualizācijai,

dodot iespēju skolēniem saprast apgūstamā mācību satura nozīmību, kā tas saistās ar jau iepriekš apgūto, kas

viņiem līdz ar to jāiemācās, kam jāpievērš īpaša uzmanība, kā katrs uzdevums palīdzēs viņiem iemācīties, kā arī

atgriezeniskās saites sniegšanai – individuāli, mazākās grupās vai visai klasei kopā. Uzrunu ierakstus pieņem kā

ikdienas darba materiālus saziņai ar konkrētajiem skolēniem, ne perfekti nogludinātus vairākkārt izmantojamus

mācību līdzekļus.

Samaziniet vajadzību pārskatīt un labot skolēnu ikdienas darbus visos gadījumos, kur to ir iespējams darīt automatizēti,

izmantojot dažādus interaktīvus rīkus. Labāk veltiet laiku skolēnu rezultātu analīzei, atgriezeniskās

saites sniegšanai par uzdevumiem, kur nepieciešamas augstākā līmeņa domāšanas prasmes un svarīgi sarunāties

par dažādiem risinājumu ceļiem.

Sagatavojieties mācību īstenošanai tiešsaistē.

Sagatavojoties attālinātam darbam no mājām, pārliecinieties, ka esat no skolas paņēmis līdzi:

  • portatīvo datoru un lādētāju;
  • austiņas, mikrofonu, vebkameru (ja tādas ir pieejamas);
  • mācību grāmatas, lasāmās grāmatas, kuras izmantosiet darbā ar skolēniem;
  • uzskates līdzekļus, kurus izmantosiet demonstrācijai video (piemēram, klučus, skaitāmkauliņus, metamos

kauliņus, modeļus, plakātus);

  • mazo balto tāfelīti un flomāsteri demonstrācijai video;
  • paroles piekļuvei saziņas / mācību sistēmām (skolotāja un skolēnu);
  • klases istabas augus (un dzīvniekus!);
  • kancelejas piederumus (pildspalvas, papīru, lineālu, šķēres, teksta marķierus, flomāsterus);
  • skolēnu snieguma datus (ja tie nav digitālā formā);
  • klases fotogrāfijas, ko varētu izmantot mācību procesā, – atgādnes pie sienām, informācija uz ziņojumu dēļa u. tml.

tālruni. Skolotājam mācību laikā ir jābūt bērnam sasniedzamam.

E-klasē vai citā saziņas platformā bērniem jādod mācību plāns, kurā doti temati, sasniedzamie rezultāti, kritēriji,

mācību līdzekļi, uzdevumi katrai dienai ar bērnam saprotamiem norādījumiem to veikšanai. Jāplāno ievērojami

mazāk uzdevumu (pat līdz 50 %) nekā klātienes mācībās, paralēli piedāvājot tiem bērniem, kuri vēlas, papildu

sarežģītākas pakāpes uzdevumus

  1. klasē mācībās uzsvars ir uz tekstpratību (lasīt tekstu, atstāstīt vecākiem, zīmēt ilustrācijas, izdomāt turpinājumu;

noskatīties video, uzrakstīt vēstuli kādam personāžam, uzrakstīt neskaidro vārdu sarakstu, kopā ar

vecākiem noskaidrot to nozīmi), 2. un 3. klasē uzsvars vairāk ir uz pētniecību, ko var veikt mājās un to apkārtnē,

saistībā ar visu mācību priekšmetu sasniedzamajiem rezultātiem.

Atgriezenisko saiti bērns var iegūt sarakstē vai telefona sarunā ar skolotāju par izpildīto darba lapu, veikto

praktisko vai radošo darbu.

11

Nenovērtējiet par zemu attālinātas mācīšanās iespējas.

Pārdomāti plānojot un kvalitatīvi īstenojot attālinātas mācības, tās var būt tikpat vai pat efektīvākas nekā klātienes

mācības – skolēni var mācīties bez ierastās skolas kņadas, sev pieņemamā ātrumā, vairāk vingrināties

individuāli, iedziļināties vairāk jautājumos, kas katru interesē, u. tml. Izvēloties atbilstošus tehnoloģiskos rīkus,

skolotājam rodas iespēja iegūt un analizēt skolēnu snieguma datus un pieņemt precīzākus lēmumus par tālāko

rīcību.

Tiešsaistes mācību ieguvumi un priekšrocības:

  • tās ir pielāgojamas dažādiem laika grafikiem;
  • tās ir pielāgojamas dažādiem dzīvesveidiem – pie galda ar tējas krūzi rokā, dīvānā, atpūtas krēslā,

ar mūziku fonā vai bez;

  • iespējams mācīties sev nepieciešamajā ātrumā – pie kāda uzdevuma pakavēties ilgāk, pie kāda

atgriezties; pirms atbildes padomāt tik ilgi, cik nepieciešams;

  • šāda mācīšanās stiprina pašvadītas mācīšanās prasmes;
  • mācībām vari piekļūt jebkurā laikā;
  • iespēja dalīties ar savām idejām un iepazīties ar citu secinājumiem, darbu.

Izaicinājumi:

  • labas pašvadības, plānošanas un sevis motivēšanas prasmes;
  • uzticēšanās zināšanu un prasmju veidošanai procesā, uzticēšanās pašvadītas mācīšanās ietekmei

(ne autoritātei klases priekšā);

  • kārdinājumi tiešsaisti izmantot citiem mērķiem;
  • minimāls vai nekāds kontakts ar cilvēkiem klātienē;
  • ja rodas jautājumi, atbildes var nākties meklēt pašam;
  • nepieciešama digitālā pratība – prasmes darboties virtuālajā vidē;
  • tehniskie ierobežojumi – interneta pieslēguma trūkums u. c.

Tādēļ svarīgi izmantot šo laiku maksimāli lietderīgi, negaidot, kad pienāks “īstās” mācīšanās laiks. Tā ir skolēnu

iespēja mācīties šeit un tagad.

Pārliecinieties, kāds būs jums pieejamais tehniskais atbalsts, gan strādājot uz vietas skolā, gan no mājām. Piemēram,

datorā svarīgi instalēt Teamviewer lietotni, lai tehnisku problēmu gadījumā skolas / pašvaldības IKT

speciālists varētu pieslēgties un palīdzēt.

Izveidojiet savu dienas darba plānu, saskaņojiet to ar savu ģimeni, lai viņi zina, ka jūs tajā laikā nedrīkst traucēt.

Ievērojiet savu darba plānu tā, it kā tās būtu klātienes mācības, uz kurām jādodas. Mācīšana tiešsaistē var būt

ļoti vientuļš process, tāpēc ir svarīgi veidot un uzturēt saikni ar citiem kolēģiem, piemēram, regulāri sazvanoties.

Ja rodas grūtības, vērsieties pēc palīdzības.

Plānojot savu darbu, ieplānojiet regulāras pauzes. Pauzes laikā neskatieties citos ekrānos (piemēram, telefonā).

Nomainiet vidi un, ja ir iespēja, izejiet ārā.

Ieplānojiet, skaidri komunicējiet ar skolēniem un ievērojiet laikus, kad būsiet pieejams viņu jautājumiem tiešsaistē,

kādos laikos un termiņos atbildēsiet uz viņu jautājumiem rakstiski, kad un par ko sniegsiet viņiem atgriezenisko

saiti.

12

MĀCĪBU STUNDAS /

NODARBĪBAS PLĀNOŠANA

Kad pieņemts lēmums, kā būs strukturēta skolēna mācību diena, laiks domāt par to, kā plānot mācību stundas

/ nodarbības.

Lai arī mācības notiek attālināti, skolēniem svarīgi sajust skolotāja klātbūtni virtuāli. Ikvienas stundas plānošana

tāpat sākas ar sasniedzamā rezultāta izvirzīšanu. Atšķirsies vienīgi stundas norise.

Tāpat kā klātienes stundai / nodarbībai, arī virtuālajai stundai svarīga aktualizācija, apjēgšanas un refleksijas

daļa. Tai izmantojami ierastie stundas plānošanas rīki. Attālināti mācoties, īpaši svarīgi izvirzīt skaidru sasniedzamo

rezultātu skolēnam katrai stundai un nodarbībai un saprast, kā tieši konkrētais uzdevums, ko skolēns

veiks, palīdzēs viņam šo rezultātu sasniegt. Vislabāk vispirms katru stundu / nodarbību izplānot “papīrā” no

satura viedokļa, tad domāt par tehnoloģiskajiem rīkiem, ar kuru palīdzību to īstenot.

© Valsts izglītības satura centrs

Foto Galerija